Slotaskāts Vecrīgas pievārtē
Daudzi rīdzinieki pauž sašutumu par izmaiņām Zigfrīda Annas Meirovica bulvāra un Kaļķu ielas krustojumā jeb Vecrīgas pievārtē, lūkojoties no Brīvības pieminekļa puses. Vietā, kur agrāk bija izvietoti puķu podi, uzslieta paceļama barjera. Sašutumam ir pamats, jo tā patiešām izskatās pēc durvīm priekšā novietota slotaskāta, kas vēsta: “Atvainojiet, šobrīd neviena nav mājās!” No vienas puses, vēstījumam ir pamats, jo daudzas Kaļķu ielas ēkas jau ilgāku laiku stāv tukšiem skatlogiem un pauž zināmu bezcerību. Bet vai patiesi tā vēlamies pozicionēt galvaspilsētas sirdi?
Tehnoloģijas attīstās, un tās ļauj mainīt arī pilsētvidi, to padarot pievilcīgāku, atvērtāku un ērtāku gan pilsētas iedzīvotājiem, gan tās viesiem. Vēl pirms 15 gadiem Vecrīga no visām pusēm “bija aizslēgta” ar barjerām, lai it kā ierobežotu autotransporta kustību un dotu priekšroku gājējiem.
Barjeru novākšanu un caurlaižu sistēmas ēras beigas pavadīja asas diskusijas, protesti un šaubas, taču, kā redzam tagad, automašīnu Vecrīgā pašlaik ir mazāk nekā barjeru laikā.
Rīgas dome skaidro, ka Vecrīgas pievārtē uzliktā barjera ir tikai pagaidu variants, kamēr tiek veikti darbi Vāgnera namā un labi, ka tā. Tomēr vietvarai būtu jāņem vērā, ka Vecrīga ir pilsētas simbols, tāpēc estētikai ir nozīme arī pagaidu risinājumos. Turklāt šajā gadījumā runa nav tikai par estētiku. Vecrīga ir vieta, kur notiek daudz dažādu publisku pasākumu, pulcējas tūristi un dzīve neapstājas arī naktī. Šo iemeslu dēļ Vecrīga ir ļoti būtiska arī no civilās aizsardzības un drošības viedokļa. Mūsdienās tas nenozīmē, ka pilsētai apkārt jābūvē aizsargmūris, jo pastāv daudz mūsdienīgāki risinājumi.
Daudzviet Eiropā pilsētu centrus sargā ceļu bloķētāji jeb bolardi. Tās ir fiksētas vai mobilas barjeras, kas izvietotas, lai kontrolētu transportlīdzekļu piekļuvi noteiktām zonām, aizsargājot gājējus un sabiedriskas vietas no iespējamiem apdraudējumiem. Ceļu bloķētāji ne tikai paaugstina drošību, bet arī uzlabo pilsētas vizuālo tēlu, jo to dizainu var pielāgot apkārtējās vides estētikai. Ne mazāk būtiski ir tas, ka atšķirībā no paceļamajām barjerām ceļu bloķētāji ir ilgtspējīgāks risinājums un nerada risku degradēt vidi, jo to darbība ir maigāka un mazāk invazīva. Bolardu klātbūtne ļauj operatīviem dienestiem efektīvāk reaģēt uz iespējamiem draudiem, nodrošinot gan ātrāku reakciju, gan fizisku barjeru nepieciešamības gadījumā. Ceļu bloķētāji, kas aprīkoti ar modernām tehnoloģijām, spēj nolasīt automašīnu reģistrācijas numurus, ļaujot bolardiem automātiski pacelties vai nolaisties, kad tie atpazīst autorizētu transportlīdzekli. Turklāt tos ir iespējams integrēt ar citām gudro tehnoloģiju sistēmām, piemēram, transporta plūsmas monitoringu un automātisku reakciju uz ārkārtas situācijām. Piemēri nav jāmeklē tālu – ceļu bloķētāji ir uzstādīti Igaunijas galvaspilsētā – pie parlamenta, Valsts kancelejas, tirgus un daudzviet citur. Ja Vecrīga būtu aprīkota ar šādu sistēmu, nebūtu jāmeklē īstermiņa risinājumi un jātērē tiem nauda.
Pievilcīgas pilsētvides veidošana, kas turklāt ir ne tikai vizuāli skaista, bet arī droša un ērta mazāk pasargātajiem satiksmes dalībniekiem, nav viegls darbs, tomēr divritenis, nav jāizgudro no jauna. Iedzīvotājiem draudzīgākās un dzīvei ērtākās pilsētas galvenokārt atrodas tieši Eiropā, kas veicina arī iedzīvotāju emocionālo piesaisti un lokālpatriotismu. Ļoti gribētos, lai Rīga ir viena no tām!
Autors: Gatis Romanovskis, SIA Hansab izpilddirektors